Jaunā gada sākums Jandžou un Guilinā

Jūs pavadīsiet neaizmirstamas Jaunā gada pirmās dienas klusajā, gleznainajā Jandžou (阳朔) un skaistajā, tradicionālajā Guilinā (桂林).
Jūs sagaidīs teatrāls romantisks šovs, salūti, tradicionālie tirdziņi, kā arī upes un kalni, kas atgādina klasiskos tušas ritinājumus.
Jūs apmeklēsiet mākslas muzejus un parkus, šaurās ieliņas un senās pagodas.
Vietējā virtuve arī neatstās vienaldzīgus: rīsu, zivju un augļu gardumi pārsteigs un paliks atmiņā uz ilgu laiku.

Šovs “Impresija par trešo māsu Liu”

Grandiozs šovs “Impresija par trešo māsu Liu” (印象刘三姐) uz ūdens zem atklātām debesīm! Tas sākas mūzikas pavadībā, kad izgaismots karsta ainavas fons, bet tad iesaistās arī zvejnieki, kas šķietami “iet” pa ūdeni, feja, kas dejo uz mēness, un mirdzošas Miao tautības dejotājas.

Šis ir slavenākais ūdens šovs Ķīnā, ko radījis režisors Džans Imou (张艺谋) — Pekinas 2008. gada Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas režisors un daudzu slavenu filmu, tostarp “Varonis”, autors.

Senais Sjinpinas ciemats

Senā Sjinpinas (兴坪) pilsēta un zvejnieku ciemats ir uzcelti gar Li (漓江) upi. Jau vairāk nekā 1300 gadus tie klusi vēro Guansji (广西) provinces ūdensceļus. Tikai 15 minūšu gājienā uz dienvidiem no Senās Sjinpinas atrodas viens no Ķīnas atpazīstamākajiem ainavām – skats, iemūžināts uz 20 juaņu banknotes.

Mierīgais zvejnieku ciematiņš, kas atrodas apmēram divus kilometrus no Sjinpinas pilsētas, pastāv kopš 1506. gada. Tajā joprojām saglabājušās Minu un Cjinu dinastiju laiku mājas ar pelēkiem ķieģeļiem, dakstiņu jumtiem un koka apdari.

Ciemata iedzīvotāji vēl šodien zvejo, izmantojot pieradinātus kormorānus uz bambusa plostiem, kas nav mainījušies gadsimtu gaitā.

Unikālās karsta alas

Niedru flautas ala (芦笛岩, Lúdí Yán) — lielākā karsta ala Ķīnā, aptuveni 0,5 kilometru gara un 250 metru dziļa, pazīstama arī kā “Dabas mākslas pils”. Ala ir aprīkota ar mākslīgo apgaismojumu.

To apvij leģendas: saskaņā ar vienu no tām nosaukums cēlies no niedrēm, kas auga ap alu un tika izmantotas flautu izgatavošanai. Iekšējās “galerijas” rotā stalaktīti un stalagmīti, kas atgādina pasakainus tēlus. Mūsdienās tiem piešķirti nosaukumi kā “Sniegā klātās priedes”, “Pūķa pagoda”, “Neskartais mežs”, “Ziedu kalns” u. c.

Viens no greznākajiem ir “Pūķa karaļa kristāla pils” zāle, kur vienlaikus var pulcēties līdz pat 1000 cilvēku. Ala glabā arī vēsturiskas liecības — tās sienās atrasti uzraksti, kas datējami ar 792. gadu.